RIBOCA 1
"Pārmaiņas ir pastāvīgs un nemanāms process. Nekas nepaliek tāds kā iepriekš un tomēr nereti šķiet, ka viss ir fiksēts, drošs un negrozāms. [...] Mūsu pasaule uzņem aizvien lielāku ātrumu. [...] Pirmajā Rīgas biennālē mēs apdomāsim pārmaiņu fenomenu – kā cilvēki to gaida, pieredz, aptver, asimilē un kā tiek ar to galā šajā paātrināto pāreju laikā."
- Katerina Gregos, vadošā kuratore, Pirmā Rīgas biennāle
Pastāvība
Mainīgums
Tas, kā uztveram laiku un kā attiecamies pret tā ritējumu, arhitektūrā atspoguļojas tipiskākajās tehnoloģijās un materiālos. Ja savulaik ēkas ilgmūžība bija tikpat kā pamatuzstādījums - ēkas tika projektētas tā, lai tās kalpotu mūžīgi - arvien biežāk tādi faktori kā ātrums, fleksibilitāte un mainīgums izvirzās priekšplānā. Šādas pieejas šķietamo vieglumu iespējamu padara tehnoloģiskie jauninājumi, kas nemanāmi izmainījuši veidu, kā tiek radītas telpas mums visapkārt.
Tas, kā uztveram laiku un kā attiecamies pret tā ritējumu, arhitektūrā atspoguļojas tipiskākajās tehnoloģijās un materiālos. Ja savulaik ēkas ilgmūžība bija tikpat kā pamatuzstādījums - ēkas tika projektētas tā, lai tās kalpotu mūžīgi - arvien biežāk tādi faktori kā ātrums, fleksibilitāte un mainīgums izvirzās priekšplānā. Šādas pieejas šķietamo vieglumu iespējamu padara tehnoloģiskie jauninājumi, kas nemanāmi izmainījuši veidu, kā tiek radītas telpas mums visapkārt.
Tas, kā uztveram laiku un kā attiecamies pret tā ritējumu, arhitektūrā atspoguļojas tipiskākajās tehnoloģijās un materiālos. Ja savulaik ēkas ilgmūžība bija tikpat kā pamatuzstādījums - ēkas tika projektētas tā, lai tās kalpotu mūžīgi - arvien biežāk tādi faktori kā ātrums, fleksibilitāte un mainīgums izvirzās priekšplānā. Šādas pieejas šķietamo vieglumu iespējamu padara tehnoloģiskie jauninājumi, kas nemanāmi izmainījuši veidu, kā tiek radītas telpas mums visapkārt.
Skices piedāvājums meklē ceļus, kā bienāles fiziskajā veidolā iemiesot mūsu laikmeta mainīguma sajūtu. Tipiskas starpsienu alumīnija profilu konstrukcijas veido mākslas darbu eksponēšanai nepieciešamos apstākļus ēkās, kas celtas citiem mērķiem. Vēsturiskās celtnes konfrontē mūsdienu būvniecības metodes. Apmeklētāji kļūst par lieciniekiem ēku pastāvīgajam pārmaiņu stāvoklim.
Daudzas no senākajām cilvēku radītajām celtnēm veidotas kā telpu virknes, pretēji principam, kurā telpas veido sienu savstarpējā konfigurācija. Telpu formas šķietami nosaka to funkcionalitāte un tās izgrebtas monolītā masā.
Izstāžu telpās nepieciešama starpsienu izbūve, lai izvietotu mākslas darbus. Projekta pieeja paredz veidot dažādu formu telpu virknējumu, kur katra telpa projektēta specifiski eksponējamajam mākslas darbam. Šīs telpas izgrebtas no "masas" ko veido standarta alumīnija profilu rindas. Tūkstošiem gadu senais telpu veidošanas princips tiek interpretēts ar mūsdienu būvniecības paņēmieniem, tādējādi radot sajūtu par pārrāvumu tehnoloģisko procesu attīstībā.
Vieta: Rīga, Latvija
Pasūtītājs: Rīgas biennāles fonds
Arhitektūra: GAISS (Kārlis Melzobs, Arnita Melzoba)
Laiks: 2018