Izstāde pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem šodienas sabiedrībā un kultūrā, aplūkojot tos caur vides, tās pārmaiņu un ekoloģijas perspektīvām. Veidojot izstādes scenogrāfiju, mēs tiecāmies līdz minimumam samazināt materiālu patēriņu, izmantojot esošus resursus vai materiālus, ko pēc izstādes varēs atgriezt to aprites ciklā.

Izstāde pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem šodienas sabiedrībā un kultūrā, aplūkojot tos caur vides, tās pārmaiņu un ekoloģijas perspektīvām. Veidojot izstādes scenogrāfiju, mēs tiecāmies līdz minimumam samazināt materiālu patēriņu, izmantojot esošus resursus vai materiālus, ko pēc izstādes varēs atgriezt to aprites ciklā.

Izstāde pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem šodienas sabiedrībā un kultūrā, aplūkojot tos caur vides, tās pārmaiņu un ekoloģijas perspektīvām. Veidojot izstādes scenogrāfiju, mēs tiecāmies līdz minimumam samazināt materiālu patēriņu, izmantojot esošus resursus vai materiālus, ko pēc izstādes varēs atgriezt to aprites ciklā.

Izstāde pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem šodienas sabiedrībā un kultūrā, aplūkojot tos caur vides, tās pārmaiņu un ekoloģijas perspektīvām. Veidojot izstādes scenogrāfiju, mēs tiecāmies līdz minimumam samazināt materiālu patēriņu, izmantojot esošus resursus vai materiālus, ko pēc izstādes varēs atgriezt to aprites ciklā.

Veidojot ekspozīcijas dizainu, centrālais vadmotīvs bija ilgtspējas principu realizēšana īstermiņa ekspozīcijas izbūvē. Telpas arhitektūru definē minimālas struktūras — organizāciju nosaka regulāri kārtotu ķieģeļu laukumi uz zemes, savukārt vertikālās plaknes veido caurredzami rāmji, kas iezīmē mākslas darbu robežas, vienlaikus vizuāli savienojot izstādītos darbus vienotā ekosistēmā.

Veidojot ekspozīcijas dizainu, centrālais vadmotīvs bija ilgtspējas principu realizēšana īstermiņa ekspozīcijas izbūvē. Telpas arhitektūru definē minimālas struktūras — organizāciju nosaka regulāri kārtotu ķieģeļu laukumi uz zemes, savukārt vertikālās plaknes veido caurredzami rāmji, kas iezīmē mākslas darbu robežas, vienlaikus vizuāli savienojot izstādītos darbus vienotā ekosistēmā.

Veidojot ekspozīcijas dizainu, centrālais vadmotīvs bija ilgtspējas principu realizēšana īstermiņa ekspozīcijas izbūvē. Telpas arhitektūru definē minimālas struktūras — organizāciju nosaka regulāri kārtotu ķieģeļu laukumi uz zemes, savukārt vertikālās plaknes veido caurredzami rāmji, kas iezīmē mākslas darbu robežas, vienlaikus vizuāli savienojot izstādītos darbus vienotā ekosistēmā.

Veidojot ekspozīcijas dizainu, centrālais vadmotīvs bija ilgtspējas principu realizēšana īstermiņa ekspozīcijas izbūvē. Telpas arhitektūru definē minimālas struktūras — organizāciju nosaka regulāri kārtotu ķieģeļu laukumi uz zemes, savukārt vertikālās plaknes veido caurredzami rāmji, kas iezīmē mākslas darbu robežas, vienlaikus vizuāli savienojot izstādītos darbus vienotā ekosistēmā.