Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs
Izstāde ir daļa no Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pārdefinēšanas procesa, izceļot muzeja krājumu un tā veidošanās apstākļus kā institūcijas identitātes pamatelementus. Atspēriena punkts veidojot izstādes telpisko veidolu bija mūžīguma caurvītās, taču vienlaikus saimnieciski un praktiski iekārtotās muzeja krātuves. Ikdienišķi objekti izkārtoti sistemātiskās, simetriskās kompozīcijās, rada brīžiem monumentālu noskaņu, atsaucoties uz nerakstītu principu - muzeja krājumā uzņemtiem priekšmetiem nav uzglabāšanas beigu termiņa. Tie tiek glabāti nākotnei - nākamajām paaudzēm un mums šobrīd nezināmām vajadzībām.
Izstādē artefakti eksponēti līdzīgos apstākļos kā tiem esot muzeja krājumā - galvenokārt koncentrējoties uz to fizisko un materiālo raksturu, nevis to vēsturisko vai kultūras vērtību. Eksperimentējot ar resursu taupīgiem kartona risinājumiem vienā no telpām uz galdiem rindās izkārtotas sešpadsmit kastes, kas konstruētas analogi kā senāk ierastās arhīvu kastes un ļaujot apmeklētājam iejusties pētnieka lomā, atklājot muzeja krātuvēs glabāto.
Izstādē artefakti eksponēti līdzīgos apstākļos kā tiem esot muzeja krājumā - galvenokārt koncentrējoties uz to fizisko un materiālo raksturu, nevis to vēsturisko vai kultūras vērtību. Eksperimentējot ar resursu taupīgiem kartona risinājumiem vienā no telpām uz galdiem rindās izkārtotas sešpadsmit kastes, kas konstruētas analogi kā senāk ierastās arhīvu kastes un ļaujot apmeklētājam iejusties pētnieka lomā, atklājot muzeja krātuvēs glabāto.
Izstādē artefakti eksponēti līdzīgos apstākļos kā tiem esot muzeja krājumā - galvenokārt koncentrējoties uz to fizisko un materiālo raksturu, nevis to vēsturisko vai kultūras vērtību. Eksperimentējot ar resursu taupīgiem kartona risinājumiem vienā no telpām uz galdiem rindās izkārtotas sešpadsmit kastes, kas konstruētas analogi kā senāk ierastās arhīvu kastes un ļaujot apmeklētājam iejusties pētnieka lomā, atklājot muzeja krātuvēs glabāto.
Ekspozīcijas kulminācijai tika radīts arhīva skapis ar 3 metrus dziļu atvilkni muzeja krājumā esošajām Paula Stradiņa kapu lentām. Instalācija dod iespēju apmeklētājiem fiziski pieredzēt dažkārt sirreālo uzglabāto priekšmetu apjomu. Atvilknes garums provocē pārvarēt ķermeņa atmiņu un vilkt to tālāk kā instinktīvi gribētos, liekot paraudzīties plašāk - sajust muzeja krājumu ārpus ikdienas un mūsu laika.
Ekspozīcijas kulminācijai tika radīts arhīva skapis ar 3 metrus dziļu atvilkni muzeja krājumā esošajām Paula Stradiņa kapu lentām. Instalācija dod iespēju apmeklētājiem fiziski pieredzēt dažkārt sirreālo uzglabāto priekšmetu apjomu. Atvilknes garums provocē pārvarēt ķermeņa atmiņu un vilkt to tālāk kā instinktīvi gribētos, liekot paraudzīties plašāk - sajust muzeja krājumu ārpus ikdienas un mūsu laika.
Ekspozīcijas kulminācijai tika radīts arhīva skapis ar 3 metrus dziļu atvilkni muzeja krājumā esošajām Paula Stradiņa kapu lentām. Instalācija dod iespēju apmeklētājiem fiziski pieredzēt dažkārt sirreālo uzglabāto priekšmetu apjomu. Atvilknes garums provocē pārvarēt ķermeņa atmiņu un vilkt to tālāk kā instinktīvi gribētos, liekot paraudzīties plašāk - sajust muzeja krājumu ārpus ikdienas un mūsu laika.
Vieta: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Kuratori: Kristīne Liniņa, Kaspars Vanags
Izstādes dizains un arhitektūra: Rihards Funts un GAISS (Arnita un Kārlis Melzobi)
Grafikas dizains: Kirils Kirasirovs
Gads: 2024
Foto: Reinis Hofmanis